08 Samisk historie

01 Máhte Mihkkal Sara

Máhte Mihkkal Sara lei olmmái geasa buohkat liikojedje, son lei veahkkái, ja dovddus buorádalli. Ollu Liidnavuona viesuin lei Máhte Mihkkala govva seainnis. Su govva lea maid ráhkaduvvon poastakoartan.

02 Dorka

Dorka lea ráhkaduvvon sávzzanáhkis ja hervejuvvon rukses ja alit hearvvaiguin. Dan geavahedje gávtti vuolde, bivvan ládje. Ovddeš eaiggádat: Sigvald ja Sissel Sjursen, Máregohppi, Liidnavuotna.

03 Ávskár

Ovddeš eaiggát: Jens Odd Oppheim.

04 Čiktingeabat

Liidnavuonas, ráhkaduvvon 1900-logu álggogeahčen. Ovddeš eaiggádat: Knut-Oskar Valdemar ja Roald Murberg.

05 Skáhppu

Ole Solberg, Etnográfalaš museas, lea dán skáhpu háhkan Reaššvuonas. Skáhpu eaiggáda Guovdageainnu gilišillju.

06 Ládjogahpir, hornlue

Dán ládjogahpira lea Heidi Persen gorron, Ákšovuona ládjofiera vuođul.

07 Ládjofierra, luehorn

Dán ládjofiera, mii lea leairras dahkkon, sáddii Bertrand M. Nilsen Ákšovuonas Osloi 1910s. Son čálii: “1 nissongahpir, geavahuvvon 1900-logu álggos, 1 fierra mii dasa gullá.” Anne Olsdatter:is lei ládjogahpir badjelis go son govvejuvvui ovttas iežas bearrašiin Liidnavuonas 1883s.

08 Vuoddagat, komagbånd

Vuoddagat mearragátteminstariiguin, maid Álttá Sámi Giellaguovddáža bargi Dagrun Sarak Sara lea čoaggán. Vuoddagiid lea duddjon Anna C. Sjursen.

09 Gákti, dievddogákti

Čoaggán: Bertrand M. Nilsen, Ákšovuonas 1910s.

10 Boagán, belte

Boagán lea láđđis dahkkon, hervejuvvon ullodiŋggain, riebangolliin ja didnojuvvon sisttiin mii lea dahkkon sávzanáhkis. Riebangolli lea šelges minerála mii gávdno luonddus. Dat šealgá, ja vilges sávzanáhkkesisti dahká čuvges čáppa ravdda. Hervenmálle sáhttá maid oaidnit earálágan dávviriin, sihke muorra-, čoarve- ja dáktedujiin Sámis. Čoaggán: Bertrand M. Nilsen, Ákšovuonas 1910s.

11 Goavddis

Dát lea Poala-Ánde goavdása kopiija. Poala-Ánde sivahallojuvvui čađahan “ipmilmeahttun noaidegoansttaid”, ja son gottáhalai fáŋgavuođadilis 1692s. Originála goavddis lea RiddoDuottarMusea hálddus Kárášjogas. 2021s lea álggahuvvon bargu máhcahit goavdása Københámmana Nationálamuseas sámi háldui. Goavdása kopiija lea Ovlla Gaup duddjon.

12 Áilegas

Oidnolat Várggonuoris nuorttas guvlui. Álttá čoahkkebáiki lulde, Stierdná ja Nefeliidna davvin, Lákkovuotna oarjin